Dažkārt visvienkāršākās lietas izrādās visgudrākās. Katrai ģimenei ir savi mazie noslēpumi, kas tiek nodoti no paaudzes paaudzē. Un gandrīz katrā mājā bija vecmāmiņa, kura zināja to, ko internetā neatradīsi.
Viena no šādām gudrībām – lauru lapa cukurtrauciņā. Kāds var padomāt: “Kāpēc gan tā?” Viss ir pavisam vienkārši – lauru lapa atbaida sīkus kukaiņus, kas mēdz iemesties pārtikas krājumos. Turklāt cukurs ar lauru lapu ilgāk paliek svaigs un sauss. Nekādas ķīmijas – tikai prāts un novērošanas spējas.
Šādas sīkas lietas var šķist dīvainas, līdz saproti, cik daudz jēgas tajās ir. Vecmāmiņas paļāvās uz loģiku, pieredzi un novērojumiem, nevis uz instrukcijām.
Vecie paņēmieni, kas nekad nepievīla
Vecmāmiņas prata tikt galā ar visu bez īpašiem līdzekļiem:
Lai logi spīdētu, ūdenim pievienoja nedaudz cietes.
Lai spogulis neaizsvīstu, to notraipa ar glicerīna un šķidrās ziepes maisījumu – lēti un efektīvi.
Lai metāla priekšmeti mirdzētu, tos tīrīja ar sasmalcināta sīpola masu – izklausās dīvaini, bet spožums bija kā spogulim.
Jaucējkrānus un durvju rokturus notīrīja ar augu eļļu, un tie ilgāk palika tīri.
Pirms sākt lietot jaunu slotu, to uz mirkli iemērca sālsūdenī – ne māņticība, bet fizika: mitrums nostiprināja kātus, un slota kalpoja gandrīz divreiz ilgāk.
Vienkāršas lietas, kas apliecina – īstais gudrības avots ir dzīves pieredze, nevis etiķete uz pudeles.
Un ja zupa bija pārsālīta, neviens nekrita panikā. Katlā vienkārši iemeta mazu maisiņu ar rīsiem – tie uzsūca lieko sāli, un zupa atkal bija kārtībā. Ģeniāli, vai ne?
Cepeškrāsni vecmāmiņas tīrīja nevis ar ķīmiju, bet ar krūzīti amonjaka, ko atstāja tajā uz nakti. No rīta netīrumi paši atdalījās.
Lasi vēl: Ikviens, kurš sapratīs šo noteikumu, var mainīt savu dzīvi uz visiem laikiem
Bet spoguli viņas berzēja ar sīpolu, lai tam nepieliptu putekļi un mušas – ne pats patīkamākais darbs, toties drošs un efektīvs.
Pat sīkumiem bija sava gudrība. Gribēja sagriezt svaigu maizi taisnās šķēlēs – nazi vienkārši iemērca verdošā ūdenī. Vajadzēja, lai stikla trauki spīdētu – tos noskaloja ar ūdeni, kam pievienots etiķis.
Ja paklājs bija saputējies ar putekļiem, to tīrīja ar kartupeļu mizām. Lai baltie audumi paliktu patiesi balti, saimnieces tos vārīja ar citrona šķēlītēm vai parastu aspirīnu – neviens balinātājs nespēja panākt tik labu rezultātu.
Kad naži kļuva truli, neviens neskrēja pie asinātāja – vienkārši pārlaida asmeni pāri keramikas krūzes malai.
Ja mājās parādījās nepatīkama smaka, uzlika šķīvīti ar kafijas biezumiem – tie uzsūca visu lieko.
Pat biešu vai ogu traipus vecmāmiņas prata iztīrīt bez pūlēm – audumu sasmērēja ar citronu, un tas atkal kļuva tīrs. Bet, lai milti nepaliktu mitri, burkā ielika dažus rīsu graudus. Sīkums, taču ne reizi vien izglāba.
Lasi vēl: 14. novembris – jautrā piektdiena: ko šajā dienā nedrīkst darīt, lai nepievilinātu nepatikšanas un nesaskaņas ģimenē- zīmes, aizliegumi un māņticība
Tas viss ir īsta saimniekošanas zinātne.
Bet jūs – vai zināt līdzīgus paņēmienus?
